Aromterapeite skaidro, kā ēteriskās eļļas var atbalstīt tavu veselību

9. novembris 2021

Aukstais laiks un tumšie vakari ir tieši īstais brīdis mājas aromterapijai, lai parūpētos par mūsu ķermeni un prātu ar burvīgajiem ēterisko eļļu aromātiem. Marika Külma, Igaunijas Aromterapijas asociācijas biedre un aromterapeite, mums sīkāk pastāsta par ēteriskajām eļļām, to iedarbību un aromterapiju.

Pirms nonāca pie aromterapijas, Marika studēja bioloģiju Tartu Universitātē. Lai gan pēc profesijas viņa nav botāniķe, bet gan mikrobioloģe, viņu vienmēr ir interesējusi daba, dzīvnieki un augi. Īpaši augi un ārstniecības zāles. “Es grāmatās pētīju, kā darbojas dažādas ārstniecības zāles, un kādā brīdī sapratu, ka man vajag kādu gudrāku, kas palīdzētu uzzināt vairāk vai vismaz apstiprinātu manas esošās zināšanas,” atminas Marika. Tā Marika pirms 20 gadiem nonāca Epas Allikas Aromterapijas skolā. “Vispirms es atradu kursu par ārstniecības zālēm, un tā pamazām tas sāka attīstīties. Es iepazinos ar cilvēkiem šajā jomā un ar ēteriskajām eļļām, izgāju pamatkursu un sapratu, ka tieši to es vēlos apgūt,” stāsta Marika.

Aiz ēterisko eļļu iedarbības slēpjas pilnvērtīgs zinātnisks pamatsViņa atminas, ka interesantākais par ēteriskajām eļļām viņai bija tas, no kā tās sastāv. “Ēteriskās eļļas, protams, sastāv no ķīmiskiem savienojumiem, un mani aizvien vairāk interesēja, kādas ir to aktīvās sastāvdaļas, kā tās darbojas un kā tās atbalsta mūsu ķermeņa darbību,” saka Marika.

“Mēs esam pieraduši pie tā, ka zāles ir kaut kas, ko mēs ieņemam, injicējam vai iemasējam. Tāpat ir ar ēterisko eļļu,” saka Marika. Ēterisko eļļu iedarbībai ir pilnvērtīgs zinātnisks pamats. Kamēr 10% dažādo aktīvo sastāvdaļu nonāk organismā caur ādu, veseli 70% nonāk caur elpceļiem. Ēteriskā eļļa lidinās telpā, un, ieelpojot, tā kopā ar gaisu nonāk plaušās, kur notiek aktīva vielmaiņa. Ēteriskās eļļas aktīvās sastāvdaļas pēc tam nokļūst tieši asinsritē un caur asinsriti visā ķermenī.

“Mēs nepopularizējam ēterisko eļļu iekšķīgu lietošanu, jo pastāv daudzas briesmas. Ir jāspēj noteikt, kas jāārstē, ir jāzina devas un koncentrācija,” viņa skaidro. Turklāt ir svarīgi saprast, kas ar ēterisko eļļu notiek organismā – vai, cik daudz un kā tā nonāks vietā, ko mēs ārstējam, un vai nonākušais ēteriskās eļļas daudzums ir pietiekams ārstēšanai. Var arī nebūt informācijas par to, kā ēteriskās eļļas pārveidojas vielmaiņas procesā, un mēs nevaram novērtēt, vai šie pārveidotie vielmaiņas starpprodukti ir toksiski un bojā mūsu nieres un aknas.

Kā tad ēteriskā eļļa darbojas?

Ķīmiskie savienojumi ēteriskajās eļļās iedarbojas uz mūsu centrālo nervu sistēmu. Deguna dobuma augšdaļā atrodas ožas receptori, kurus ietekmē ēterisko eļļu molekulas. No turienes molekulas radītais impulss caur ožas sīpolu ceļo uz dažādām smadzeņu daļām (lielo garozu, limbisko sistēmu), un signāls tiek apstrādāts. “Vislabākais man ir tas, ka vienā mūsu smadzeņu daļā ir dažādi kodoli, no kuriem viens – hipotalāms – regulē daudzus procesus cilvēka organismā. Piemēram, tas regulē refleksus, kas saistīti ar smaržu uztveri, kā arī emocionālās reakcijas uz dažādām smaržām,” skaidro Marika. Savukārt hipotalāms ir saistīts ar hipofīzi. “Hipofīze regulē endokrīnos dziedzerus, kas ražo hormonus, kuri tieši ietekmē mūsu bioķīmiskās reakcijas. Tātad smaržas lielā mērā ietekmē mūsu fizisko ķermeni,” viņa saka. Ietekmēt ķermeni caur ožu ir ļoti ātri – tikai ieelpo, un gandrīz uzreiz smaržas sāk ietekmēt procesus tavā organismā.

Kā lietot ēteriskās eļļas?

“Ja ir muskuļu sasprindzinājums, piemēram, viens veids, kā to mazināt, ir masāža, kurā kopā ar masāžas eļļu izmanto ēteriskās eļļas. Tās uzsūcas caur ādu, un, regulāri lietojot, tās var izmantot efektīvi. Ēteriskās eļļas var arī mazināt trauksmi un garīgu sasprindzinājumu, taču Marika uzsver, ka tas obligāti nenozīmē, ka stress pazudīs, nenovēršot stresa avotu. “Citiem vārdiem sakot, ir svarīgi padoties no kādas citas vietas – atpūsties vai izdarīt dzīvē pārmaiņas. Protams, to ne vienmēr ir iespējams izdarīt, un tad aromterapija palīdz vieglāk pārvarēt sasprindzinātas situācijas,” saka Marika.

Pati Marika mājās labprāt iet vannā, lai mazinātu sasprindzinājumu. “Ja ir bijuši grūtāki laiki un gribas vismaz mierīgi aizmigt, ir laba doma kāju vai visa ķermeņa vannas ūdenim pievienot ēterisko eļļu,” viņa iesaka. Jāņem vērā, ka ēterisko eļļu nedrīkst pilināt tieši ūdenī. “Pirms iegremdēšanās vannas ūdenī eļļa jāemulģē ar, piemēram, medu vai krējumu, kas satur taukus. Tas palīdz ēteriskajai eļļai izšķīst vannas ūdenī,” skaidro Marika. Klasiskie aromāti, kas piemēroti šai procedūrai, ir citrusaugļi, ko igauņiem ļoti patīk. “Greipfrūts, mandarīns, sarkanais apelsīns, saldais apelsīns – tie ir droši un nenogurdinoši, bet stimulējoši. Varbūt tie mazinās garīgo sasprindzinājumu, bet tajā pašā laikā galva būs skaidra un kājas uz zemes,” saka Marika. Tomēr, ja ir ļoti grūtas vai sasprindzinātas situācijas, var izvēlēties arī ģerāniju, jasmīnu, sandalkoku, petitgrēnu – atkarībā no tavām vēlmēm. Pirms lietošanas vienmēr pārliecinies, ka konkrētā eļļa ir paredzēta lietošanai cilvēkiem. Piemēram, bērniem, grūtniecēm, vecākiem cilvēkiem un cilvēkiem ar veselības problēmām deva jāuzrauga un jāsāk ar nelielu daudzumu.

Vai tu zināji, cik ilgi difuzors var darboties vienā reizē?

Mājās ēteriskās eļļas iespējams izmantot arī difuzorā vai aromlampā, kas izdala ēteriskās eļļas kopā ar tvaiku. Līdzīga iespēja ir ar parastu aromlampu, kur virs degošās tējas svecītes atrodas ar ūdeni un ēteriskajām eļļām pildīta bļodiņa. “Tie noteikti nevar būt ieslēgti visu dienu, bet 30 līdz 60 minūtes ir pietiekami. Pēc tam ievēro to pašu intervālu un pa to laiku izvēdini telpu. Pretējā gadījumā ir viegli pārdozēt, un galva var sākt sāpēt,” pamāca Marika.

Jāņem vērā arī ēterisko eļļu daudzums, ko pievieno gaisa mitrinātājam. “Deva ir atkarīga no telpas izmēra. Vispārējs noteikums ir 4 pilieni uz 10 m2, 8 pilieni uz 20–30 m2. Dažas ēteriskās eļļas, piemēram, ilang-ilangs, ir ļoti intensīvas, un pat viens piliens ir pietiekami. Tajā pašā laikā citrusaugļus var pielikt par dažiem pilieniem vairāk.” Pašai Marikai laiku pa laikam ir savas iemīļotās ēteriskās eļļas. “Ilang-ilangs ir labs, lai gan dažiem cilvēkiem šķiet, ka tas ir slikts. Mani favorīti noteikti ir dažādi citrusaugļi – piemēram, sarkanais apelsīns, turklāt arī tulsi, kas pazīstams arī kā svētais baziliks un kas ir ļoti stimulējošs. Starp favorītiem gan tagad, gan agrāk ir bijis vetivers – eļļa, ko iegūst no krūmveidīga auga un kas atslābina un nomierina.

“Lai viņas favorīti vajadzības gadījumā būtu pieejami, Marika nēsā līdzi aromāta zīmuli, citiem vārdiem sakot, personīgo smaržu, ko ērti lietot labsajūtas uzlabošanai. “Mazajā ruļļa pudelītē ir pievienotas ēteriskās eļļas, kas stimulē un atbalsta. Tām nav jābūt vairākām, pietiek ar dažām,” viņa saka. Papildus pudelītei ar rullīti smaržu pagatavošanai vajag arī bezsmaržas bāzes eļļu, piemēram, nerafinētu vīnogu kauliņu vai žožobas eļļu. Pati Marika dod priekšroku nerafinētai kokosriekstu eļļai. “Kad patīkamo aromātu maisījums ir gatavs sajaukšanai, to var uzklāt uz pulsa punktiem vai zem deguna, ja vēlas, lai patīkamā aromāta aktīvās sastāvdaļas nonāktu asinsritē,” saka Marika.

Aromterapija var būt arī daudz vairāk nekā vienkāršs baudījums

“Pēdējos gados es esmu virzījusies uz klīnisko aromterapiju, kas Igaunijā vēl nav izplatīta, bet kur ēteriskās eļļas var palīdzēt cilvēkiem, kuri cīnās ar veselību. Mūsdienās nav pārdroši teikt, ka ar ēteriskajām eļļām ir iespējams ārstēt, jo ir laba sadarbība ar medicīnu,” saka Marika. Proti, tiek veikti pētījumi par antibiotiku daudzuma samazināšanu, kombinējot tās ar ēteriskajām eļļām. Tas varētu samazināt antibiotiku daudzumu zālēs. Turklāt, piemēram, Nīderlandē un Anglijā aromterapija ir integrēta medicīnas sistēmā. “Mēs nerunājam par alternatīvo medicīnu, bet gan par integratīvo medicīnu, kur ēteriskās eļļas izmanto, lai mazinātu gremošanas problēmas un sāpes vai brūču ārstēšanā. Daudzviet vairs neizmanto dezinfekcijas līdzekļus, bet gan ēterisko eļļu šķīdumus. Galvassāpēm vai citām sāpēm aromterapiju kombinē ar īpašām pieskāriena tehnikām. To praktizē arī ar vēža pacientiem, kurus nedrīkst masēt,” piemin Marika. Ja ķīmijterapijas dēļ ķermenis jūtas slikti un garastāvoklis ir nospiests, ir dažādas inhalācijas metodes labsajūtas uzlabošanai. Aromterapija oficiāli tiek uzskatīta par alternatīvās medicīnas nozari, lai gan ēteriskās eļļas ir plaši pētītas un dažas to iedarbības ir pierādītas. Aromterapija ir labs veids, kā padarīt cilvēku dzīvi dzīvespriecīgāku un atslābinātāku.

Ja kādu vairāk interesē aromterapija un tās apgūšana, to var darīt Kristelas Krautmanes Veselības akadēmijā, kur Marika māca dažus priekšmetus. Var vērsties arī Tartu Veselības aprūpes koledžā, kur iegūsi zināšanas vismaz pamatkursa ietvaros. Var arī mācīties ārzemēs, piemēram, apmeklējot e-kursus Aromahead Institute vai piedaloties Botanica 2022 konferencē.
[gap height=”50px”]